Daba

Taka ved uz putnu vērošanas torni caur pļavām un tām pieguļošo kāpu, ko sedz priežu mētrājs un lāns. Koka laipas vietām mijas ar vienkārši iemītu taku. Randu pļavas ir vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss.

Pēc lieluma piektā Latvijas upe, kura iztek no Burtnieku ezera un ir 94,4 km gara. Salaca ir dabas parka "Salacas ieleja" pamats, viena no gleznainākajām Latvijas upēm ar izcilām dabas vērtībām. Tā ir nozīmīgākā dabīgo lašu nārsta upe Latvijā. Tai piešķirts laša indekss upes (salmon index river) statuss. Salacas upe ir licencēta.

Noteikti esi dzirdējis par Vidzemes akmeņaino jūrmalu - tas ir 12 kilometrus garš jūras krasta posms, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Šeit skatam atsedzas pirms 350-380 miljoniem gadu, devonas periodā, veidojušies smilšakmens ieži. Tālu jūrā iestiepjas arī piekrastes sēkļi ar laukakmeņu vaļņiem un krāvumiem. Pie klintīm darbojas labiekārtots kempings, kur atpūsties un baudīt dabas tuvumu. Tieši skaisto dabas ainavu dēļ šeit ir uzņemtas tādas latviešu tautai mīļas filmas kā "Ilgais ceļš kāpās" un "Zītaru dzimta".

Bīriņu Pils ezera puse lepojas ar regulārā parka terasveida daļu, ko tālāk papildina brīnišķīgs piepils parks ar vairākām reti sastopamām koku sugām , kura veco koku resnajos stumbros un līgani nokarenajos zaros aizvien mājo spēks un romantika. Nedaudz tālāk aiz vecā muižas ābeļdārza aizslēpies plašais Emīlijas parks, ko caurvij garas pastaigu un zirgu izjāžu takas, vedot gar Avota kalnu, Enģeļkalnu, Augusta dīķiem un Mīlestības saliņu, līdz pat kūdrainajām pļavām ar savvaļas dzīvnieku iemītām takām un bebru veidotiem dambjiem. No Emīlijas parka gājēji pa seno liepu aleju var nonākt līdz Priežkalnu parkam, kurā atrodamas noslēpumainas, unikālas 19.gs. sākuma kapenes.

Relaksējošs pasākums atpūtai, fotosesijām, absolūta smaržas un miera osta. Lavandu lauki apskatāmi vasaras mēnešos, ieteicamais laiks-pēc vasaras Saulgriežiem līdz augusta sākumam.

Katrā gadalaikā dārzam ir savs skaistums. Pavasarī cauri skrajam koku lapu zaļumam vīd jūras viļņu baltās putu muguras. Viskošākais dārzs ir vasaras pilnbriedā – zied daudzās dālijas, bet lielās sarkanlapu kannas sasniegušas 2,5 metru augstumu. Rudenī zeltainu spožumu rada kļavu lapotne. Pat lietavas, kas citus dārzus ietin pelēcīgā ūdens plīvurā, Kiršteinu dārzā var gaidīt ar prieku – tās iedarbina ūdens kaskādi!
Dārza projektēšanā padoms lūgts daiļdārzniecei Zentai Skrastiņai no Burtniekiem, taču sākotnējais projekts krietni pārveidots, tikpat kā atsakoties no sakņu dārza zonas.

Sena kulta vieta. Tie saredzami pāri dīķim no Augstrozes baznīcas puses. Kādreiz ir bijuši 6 ozoli, tagad to ir 4. Padomju laikā Liepleju Elku ozolus nosauca par A.Pumpura ozoliem. Ozolu izmēri: 4,30; 4,10; 4,0; 4,65.

Saimniecībā var apskatīt plašu peoniju un hostu kolekciju. Daiļdārzs, kurā atrodami daudzveidīgi skujeņi, hortenzijas, lillijas, bugenvillijas un citi dārza augi.

Piedāvā arī zvēru un putnu dārza apskati (šinšilu ferma, dambrieži, fazāni, pāvi un dažādu veidu baloži)