AINAŽI SALACGRĪVA LIMBAŽI ALOJA un STAICELE

Mazais Lauču akmens

Atrodas ap 150 m no Lielā Lauču akmens uz Rīgas pusi, liedagā. Tā augstums – 2m, apkārtmērs - 9,6m, virszemes tilpums - 10 m. Akmens ir Valsts aizsargājams dabas objekts.
Atrašanās vieta
Lauči, Skultes pag., Limbažu nov.
lat: 57.36701409378028; lon: 24.40137018125915
Kontakti
TUVUMĀ ESOŠI OBJEKTI

Lielais Lauču akmens

Adrese: Skultes pag.
Vairāk nekā 2 m augsts un aptuveni 70 tonnu smags jūrakmens, saukts arī par “Akmeņu karali”. Izskalots no jūras 1853.g. Valsts nozīmes aizsargājamais dabas objekts. Lasīt vairāk ››

Lauču Zīmju akmens

Adrese: Skultes pag., Limbažu novads
Atrodams starp Lielo un Mazo Lauču akmeni, neliela strautiņa malā. Reizēm pēc lielākām vētrām šis akmens ir apklāts ar smiltīm. Lasīt vairāk ››

Pārgājiens "Lauči - Tūja" (Jūrtakas 28. diena)

Adrese:"Lauči", Skultes pagasts
Numurs:26463025
Izcili ainavisks Vidzemes krasta posms ar daudziem akmeņainiem zemesragiem un akmeņiem jūrā, kas mijas ar maziem, smilšainiem līcīšiem, kuros ietek mazu upīšu un urgu vasarā izsīkstošās tērcītes. Lasīt vairāk ››

Viesu nams "Vidlauči"

Adrese:"Vidlauči", Skultes pagasts
Numurs:+371 29239197, +371 64065570
Divstāvu viesu nama ēka atrodas tieši pie jūras - stāvkrastā.
Viesiem pieejamas 6 labiekārtotas divvietīgas istabiņas ar brokastīm. Lasīt vairāk ››

Jūrtaka

Jūrtaka ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti. Tā sākas pie Lietuvas – Krievijas robežas Nidas ciemā Lietuvā un ved cauri Latvijai līdz Tallinas ostai Igaunijā.

Ainavu un skatu ziņā – visdaudzveidīgākais Jūrtakas posms Latvijā ir Vidzemes piekraste, kurā ir gan smilšains, gan akmeņains liedags, piekrastes pļavas, niedrāji, kāpas, smilšakmens atsegumi, meži, zemesragi un nelieli līcīši, zvejnieku ciemati, krodziņi, mazo upju grīvas. Jūrtaka vijas cauri Carnikavai, Saulkrastiem, Zvejniekciemam, Salacgrīvai un Ainažiem.
Lasīt vairāk ››
  Atpakaļ  IzdrukātPastāsti draugiem 
Piesakies jaunumiem

© 2009-2025 Limbažu novada pašvaldība. Visas tiesības aizsargātas »