Piejūras kino ciems ir unikāla vieta Latvijas piekrastē — pussalā Liepupes krastā, kur kino burvība saplūst ar dabas skaistumu un senču mantojumu. Šeit saimnieko pazīstamais dokumentālā kino režisors Ivars Zviedris, radot īpašu atmosfēru ikvienam kino cienītājam. Lasīt vairāk ››

Vasaras sezonā (aprīlis-oktobris) lauku sēta Z/s Priedītes piedāvā apskatīt, samīļot un pabarot trušus, aitas, kaziņas, īru tinkeru šķirnes zirgus un govis. 

Lasīt vairāk ››

Salacgrīvas bāka atrodas Salacas upes labajā krastā - četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Šodien bāka vairs nedarbojas. Lasīt vairāk ››

"Radīts Limbažu novadā" izveidots ar mērķi popularizēt Limbažu novadā radītās preces un pie vietējiem pakalpojumu sniedzējiem pieejamos pakalpojumus, lai paaugstinātu vietējās produkcijas konkurētspēju un padarītu pievilcīgāku novada uzņēmējdarbības vidi.  Lasīt vairāk ››

Līdz 3,5 m augsts un ap 50 m plats Burtnieku svītas smilšakmens atsegums. Atsegums ir skaistā sarkanā krāsā. Klinšu ziemeļu daļā ar ūdenskritumu jūrā ietek Ežurga. Ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Ežurgas ietekas klintis ir gludas un ap 10 m platas. Lasīt vairāk ››

Nēģu zveja Svētupē notiek no 01. augusta līdz 01. februārim. Kad upe pilnīgi aizsalst, saimniekiem nākas ne tikai rūpēties par āliņģiem, kur ievietot un izņemt murdus, bet arī rūpīgi uzmanīt, lai ledus cilājoties neizceltu tača balstus un to nesagrautu. Lasīt vairāk ››

Pasteļtoņos gleznoti kuģi, klintis, cilvēki, nami, ainavas: motīvi it kā no pasakām, it kā no flāmu glezniecības… Tāda aizplīvurota pasaule dveš no minētā nama mansarda stāva sienu gleznojumiem. Lasīt vairāk ››

Dūjas jātnieku skolā ikdienā interesentiem māca visu par un ap zirgiem un regulāri trenējas jāšanas laukumā. Lasīt vairāk ››

Limbažos atrodas divi pieminekļi veltīti Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. Pirmo 1920.gadā - 15 gadus pēc komponista nāves - Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), bet otru - 1998.gadā Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā) Limbažu pilsētas 775 svētkos, piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Lasīt vairāk ››

Savulaik Vidzemes jūrmalā tāds mols jeb laivu steķis kā Tūjā bija vienīgais no Mangaļsalas līdz pat Ainažiem. Lasīt vairāk ››

Burtnieku kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie "Mīlas un draudzības vārti". Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi, tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles. Mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu ziedi – simbolizē sievišķo pusi. Pēc jaunā pāra vēlēšanās, iespēja pasūtīt un piekarināt savu misiņa lapiņu ar vārdiem un laimīgo datumu. Lasīt vairāk ››

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks kā SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta. Lasīt vairāk ››

Iespējams, lielākais kamols Latvijā - 3,5 metrus augsta, tumsā izgaismota strūklaka, kas ataino Limbažu novada kādreizējo simbolu. Strūklakas dizaina autors Gunārs Platpīrs par šo darbu ieguva 1. vietu "Gada balvas dizainā 2013" kategorijā "Ārtelpas objektu dizains". Lasīt vairāk ››

Četras neliela izmēra strūklakas īpaši iecienījuši bērni, jo karstā vasarā ap "pieneņu galvām" veidojas smalks ūdens mākonis, ko tā vien gribas pataustīt. Lasīt vairāk ››

2020. gada 30. aprīlī Limbažu Mazezerā atklāts jauns vides objekts “Mazezera strūklaka”. Lasīt vairāk ››

Veidojusies 14.gs. Apbūvēta 18. gs. beigās un 19. gs. Uz šīs ielas atrodas nams, kurā par fotogrāfa K. Sarkangalvja palīgu strādājis gaišreģis Eižens Finks. Gids, vadājot pastaigā pa pilsētu, parādīs arī, kur uz Ģildes ielas atradies pilsētas cietums. Lasīt vairāk ››

Limbažu pareizticīgo draudze ir viena no vecākajām Latvijā. Greznā baznīca celta 1900. - 1903. gadā neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta, tā izveidojusies Livonijas laika klostera teritorijā. Lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas. Lasīt vairāk ››

Koku, tāpat kā cilvēku, var iepazīt tikai tiekoties un pavadot kopā laiku.
Lai sajustu latviešu svētāko koku – ozolu – spēku, saņemtu viņu enerģiju, iedvesmu un mieru, piedāvājam doties Spēkozolu pārgājienā Vidrižu pagasta brīvdienu mājā "Medņi". Lasīt vairāk ››

Mūra baznīca celta 1679.–1680. g. pēc būvmeistara R. Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem. Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Starp baznīcu un 20.gs. 30. gados celto slimnīcu atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis. Lasīt vairāk ››

Celta 1996. gadā. (arhitekti I. Jekale, D. Straubergs). Pirmā katoļu baznīca Latvijā, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Lasīt vairāk ››