Limbažu pareizticīgo draudze ir viena no vecākajām Latvijā. Greznā baznīca celta 1900.-1903.gadā neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta, tā izveidojusies Livonijas laika klostera teritorijā. Lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas.
Dievmātes Tihvinas ikona
Ar Limbažu pareizticīgo draudzi saistīts viens no ievērojamākiem 20.gs. baznīcas hierarhiem Jānis (Garklāvs). Viņš kļuva par Rīgas bīskapu smagajos kara gados, bet 1944.gadā viņš aizbrauca no Latvijas, paglābjot brīnumdarošo Dievmātes Tihvinas ikonu. Pēc viņa nāves audžudēls virpriesteris Sergijs Garklāvs 2004.gadā aizveda brīnumdarošo ikonu atpakaļ uz Tikvinu. Dievmātes Tihvinas kopija no Kristus Apskaidrošanās baznīcas Limbažos toreiz tika aizvesta uz Rīgu un pielikta pie īstā brīnumdarošā tēla.
Limbažu Kristus Apskaidrošanās baznīcas svētumu vidū kopā ar Dievmātes Tihvinas ikonu, svētītāja Nikolaja un svētā Ņeva Aleksandra ikonu īpaši godāta ir svētā lielmocekļa un dziedinātāja Panteleimona ikona, atsūtīta no Svētā Antona kalna, no Panteleimona klostera.
Lībiešu ielā, Sv. Jāņa luterāņu baznīcas dārzā apskatāms pēc P.Kundziņa meta 1923.g. celtais piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1914.-1920.g. kritušajiem. lasīt vairāk ››
Pieminekļa autoru (tēln. Z.Rapa, J. Rapa) ideja bija fiksēt brīdi, kad tikko būtu nodziedāta “Dievs, svētī Latviju!” Diriģents sastindzis kā pielūgsmē nogrimis pārdomās. lasīt vairāk ››
Mūra baznīca celta 1679.–1680. g. pēc būvmeistara R. Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem. Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Starp baznīcu un 20.gs. 30. gados celto slimnīcu atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis. baznīcas dārzā atrodas 1923. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa meta celtais piemineklis 1914.-1920. gadā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Limbažu apkārtnes cīnītājiem. Pieminekļa atklāšanā 1923. gadā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.
Limbažos atrodas divi pieminekļi veltīti Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. pirmo 1920.gadā - 15 gadus pēc komponista nāves - Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), bet otru 1998.gadā Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā), piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanis. Tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa. Piemineklis ataino Baumaņu Kārli pēc dziesmas nodiriģēšanas.
