Pastāvīga bijušās Fabrikas „Limbažu Filcs” vēstures liecību ekspozīcija. Vēsturisks stāstījums. Filcēšanas darbnīcā iespēja iemēģināt roku filca suvenīru gatavošanā.
Dabīgais materiāls - vilna - bija viena no tirdzniecības precēm, ar ko viduslaikos andelējās vietējie tirgoņi. Plašākais vilnas izmantošanas uzplaukums Limbažos saistīts ar fabriku "Limbažu Filcs", kas ir vienīgais lielais rūpniecības uzņēmums pilsēā visā Limbažu vēsturē. Fabrika darbu uzsāka 19.gs. otrajā pusē, kad Ziemeļvidzemē sākās straujš tekstilrūpniecības uzplaukums. 20.gs. sākuma gados "Limbažu Filcs" bija viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā ar 500 darbiniekiem. mazpilsētas dzīve noritēja saskaņā ar fabrikas svilpes signālu, kas darbojās vēl padomju laikos. Strādāja maiņās - ilgums bija 11 stundas.
Sākumā mehānismus darbināja ar tvaika spēku, bet 19.gs. nogalē fabrikā uzstādīja "Lenc" firmas elektrostaciju, kā kurināmo izmantojot Duņezera Droģu purvā sarakto kūdru. Saražoto elektroenerģiju izmantoja ne tikai fabrikas vajadzībām, bet arī pasta un policijas ēkās, dzīvojamo namu un ielu apgaismošanai. Fabrikā ražoja kungu un dāmu cepures, filcu, filca zābakus. Vēlāk padomju gados cepuru ražošana tika pārtraukta, ražoja tikai velteņus līdz pusmiljonam gadā. Strādniekiem bija arī savs klubs, te bija arī viens no pirmajiem televizoriem Limbažos.
Filca velteņu stāsts Limbažos beidzas 1992.gadā, kad, nesaņemot samaksu par pasūtījumu, fabrika darbu pārtrauca. 1996.gada maijā bijušo īpašnieku Husmaņu mantinieku pārstāvji Privatizācijas aģentūrā fabriku nopirka par 1 latu. Mūsdienās daļā fabrikas telpu ierīkots Mūžizglītības un veselības veicināšanas centrs "Filcītis", bet ražotnes tukšās ēkas gaida jaunas idejas un vērienīgas investīcijas.
Veidojusies 14.gs. Apbūvēta 18. gs. beigās un 19. gs. Uz šīs ielas atrodas nams, kurā par fotogrāfa K. Sarkangalvja palīgu strādājis gaišreģis Eižens Finks. Gids, vadājot pastaigā pa pilsētu, parādīs arī, kur uz Ģildes ielas atradies pilsētas cietums. Lasīt vairāk ››
Limbažu muzeja izstāžu zāles un vēstures ekspozīcija atrodas 19. gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā Burtnieku ielā 7. Šeit apskatāma Latvijas Republikas himnas autoram veltītā ekspozīcija "Baumaņu Kārlis un viņa laiks" un pamatekspozīcijas ''Perpetuum mobiles. Lasīt vairāk ››
Pasteļtoņos gleznoti kuģi, klintis, cilvēki, nami, ainavas: motīvi it kā no pasakām, it kā no flāmu glezniecības… Tāda aizplīvurota pasaule dveš no minētā nama mansarda stāva sienu gleznojumiem. Lasīt vairāk ››
Burtnieku kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie "Mīlas un draudzības vārti". Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi, tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles. Mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu ziedi – simbolizē sievišķo pusi. Pēc jaunā pāra vēlēšanās, iespēja pasūtīt un piekarināt savu misiņa lapiņu ar vārdiem un laimīgo datumu. Lasīt vairāk ››
