Strādājot piecas intensīvas dienas Limbažu un Salacgrīvas novados, ekspedīcijas dalībnieki ir gandarīti par paveikto un atklāto. Sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem ierakstītas teju 60 interviju stundas ar stāstiem un atmiņām par dzīvi un notikumiem upes krastos. Ekspedīcijas dalībnieki vietējos iedzīvotājus Šķirstiņos, Drieliņos, Pālē, Lauvās, Kuiķulē izvaicāja gan par upes līču, dziļāko vietu, krastu objektu nosaukumiem, gan par siena šķūnīšiem, dzirnavām, tiltiem, vecajiem ceļiem Svētupes apkaimē. Tika pierakstīti ne tikai makšķernieku stāsti, bet arī dzīvesstāsti, iepazīti fotoalbumi, izcilāti rokdarbi skapjos un lādēs, kopā dziedātas dziesmas u.c. Paralēli mutvārdu liecību dokumentēšanai izpētes darbs notika arī Kuiķules kapsētā, kuras pirmsākumi virs Drūmās klints Svētupes krastos meklējami jau 19.gadsimta otrā pusē. Ekspedīcijas dalībnieki uzmērīja kapsētas teritoriju, fiksēja kapu krustu un pieminekļu epitāfijas, mirušo vārdus un uzvārdus, starp kuriem minēti daudzi Vidzemes lībiešu pēcteči.
Ekspedīcijas vadītājs arheologs Juris Urtāns kopā ar studentiem apsekoja vairākas vietas Svētupes krastos, kurām savulaik ir bijusi svarīga nozīme vietējo iedzīvotāju un pašas upes dzīvē. Kā viens no nozīmīgākajiem atklājumiem minams Jaunupes dambis, kas ir ievērojama hidrotehniskā būve Latvijas mērogā un būtu iekļaujama tehnikas vēstures pieminekļu sarakstā. Sadarbībā ar Zemūdens kultūras mantojuma asociācijas ūdenslīdējiem tika pētītas gan Jaunupes dambja konstrukcijas paliekas, gan lūkots noskaidrot slūžu un dambju vietas Svētupes augštecē - plašāki darbi šeit plānoti rudens pusē, kad Dūņezerā samazināsies apaugums un būs piemērotāki apstākļi zemūdens darbiem.
Paralēli notika arī izpēte Lībiešu Upuralās, kur Latviešu Folkloras krātuves pētnieka Sanža Laimes vadībā tika nozīmēti, uzmērīti un fotografēti unikālie uzraksti un zīmes alas sienās. Šim paveiktajam darbam, iespējams, būs vislielākā nozīme, jo alas ir kritiskā stāvoklī. Alām nelabvēlīgi ir šobrīd to apkaimē notiekošie dabiskie procesi – krastu erozija, kas izraisa lielākus un mazākus smilšu nogruvumus un alu aizskalošanos ar smiltīm, kā arī antropogēnā slodze. Lai gan alu apmeklētāji lielākoties uzvedas korekti, atrodas arī tādi, kas, neatgriezeniski izpostot senās zīmes un uzrakstus, alu sienās skrāpē jaunus uzrakstus, dedzina alās sveces, izjaucot alu mikroklimatu, un piesārņo alas ar dažādiem atkritumiem (sveču kārbiņas, dažādi iepakojumi, tukšas baterijas utt.). Diemžēl nav tālu vairs diena, kad slavenās alas ar izcilo kultūrvēsturisko nozīmi vairs nebūs pieejamas, ja vien kas netiks darīts lietas labā, piemēram, saudzīgi turpinot atbrīvot upes senkrastu no lielajiem kokiem un ierādot alās ieplūstošajām ūdens tērcītēm citus ceļus, pretējā gadījumā alas atkal tiks aizskalotas ar smiltīm, kā tas bija līdz 20. gs. 70. gadiem. Cerams, ka Salacgrīvas novada pašvaldība un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, samērojot alu aizsardzības pasākumus ar sabiedrības interesēm, radīs risinājumu, lai glābtu un reizē saglabātu šo nozīmīgo un populāro arheoloģijas un dabas pieminekli.
Pēc sekmīgajām ekspedīcijas dienām Svētupes krastos šobrīd notiek darbs pie iegūtas informācijas apstrādes – pierakstītās mutvārdu liecības tiek atšifrētas, objektu apsekojumu ziņas apkopotas. Iecerēts, ka vēlā rudens pusē notiks ekspedīcijas atskaites pasākums, kurā ar stāstiem un fotogrāfijām ekspedīcijas dalībnieki dalīsies jaunatklājumos un iespaidos par piedzīvoto un uzzināto starp Jāņiem un Pēteriem Svētupes krastos.
Ekspedīcijas dalībnieki pateicas par atsaucību un sadarbību visiem satiktajiem ļaudīm Svētupes krastos, Limbažu un Salacgrīvas novada pašvaldībām, Pāles pamatskolas direktoram un darbiniekiem, vietējiem un reģionālajiem medijiem.
Ieva Vītola, tālr.29144800
