Vasaras sezonā (aprīlis-oktobris) lauku sēta Z/s Priedītes piedāvā apskatīt, samīļot un pabarot trušus, aitas, kaziņas, īru tinkeru šķirnes zirgus un govis. 

lasīt vairāk ››

Līdz 3,5 m augsts un ap 50 m plats Burtnieku svītas smilšakmens atsegums. Atsegums ir skaistā sarkanā krāsā. Klinšu ziemeļu daļā ar ūdenskritumu jūrā ietek Ežurga. Ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Ežurgas ietekas klintis ir gludas un ap 10 m platas. lasīt vairāk ››

Pragmatisku nolūku vadīti - pasargāt Salacas krastu no erozijas - novada tēvi lēma būvēt promenādi. Gāja laiks, vietējie saveda akmeņus un tā tapa! lasīt vairāk ››

Dūjas jātnieku skolā ikdienā interesentiem māca visu par un ap zirgiem un regulāri trenējas jāšanas laukumā. lasīt vairāk ››

Nēģu zveja Svētupē notiek no 1. augusta līdz 01. februārim. Kad upe pilnīgi aizsalst, saimniekiem nākas ne tikai rūpēties par āliņģiem, kur ievietot un izņemt murdus, bet arī rūpīgi uzmanīt, lai ledus cilājoties neizceltu tača balstus un to nesagrautu. lasīt vairāk ››

Pasteļtoņos gleznoti kuģi, klintis, cilvēki, nami, ainavas: motīvi it kā no pasakām, it kā no flāmu glezniecības… Tāda aizplīvurota pasaule dveš no minētā nama mansarda stāva sienu gleznojumiem. Tādus savulaik pasūtījis kāds Braunšveigs, par kuru zināms visai maz, toties pateicoties namatēva gaumes izjūtai, nu viņa vārds tiek bieži še daudzināts. Mūsdienās šie sienu gleznojumi atzīti par valsts nozīmes mākslas pieminekli. 

lasīt vairāk ››

Limbažos atrodas divi pieminekļi veltīti Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. pirmo 1920.gadā - 15 gadus pēc komponista nāves - Gustava Šķiltera veidotu, atklāja viņa atdusas vietā Limbažu kapos (Jūras ielas kapos), bet otru 1998.gadā Limbažu vecpilsētā (Dailes un Cēsu ielu krustojumā), piedaloties toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanis. Tā autori ir tēlnieki Juris Rapa un Zigrīda Rapa. Piemineklis ataino Baumaņu Kārli pēc dziesmas nodiriģēšanas.

lasīt vairāk ››

Savulaik Vidzemes jūrmalā tāds mols jeb laivu steķis kā Tūjā bija vienīgais no Mangaļsalas līdz pat Ainažiem. lasīt vairāk ››

Pils senie mūri ir liecinieki laikam, kad pilsēta bija Hanzas savienības dalībniece. No pils vārtu torņa, kurā saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem, paveras skats uz Limbažu vecpilsētas sarkanīgajiem jumtiem. apkārtnes ainava daļēji ļauj nojaust, ka pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Tā savulaik bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence.

lasīt vairāk ››

19.gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā iekārtota vēstures ekspozīcija un izstāžu zāles. Ierīkota patstāvīga ekspozīcija Latvijas Valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim. Muzeja 1. stāva zālē rekonstruēts 19.gs. 2. puses interjers, izmantojot Limbažos un apkārtnē lietotas autentiskas mēbeles . Izstādes apmeklētāji gūs ieskatu ne tikai par Baumaņu Kārļa dzīvi, bet arī priekšstatu par saimnieciskajām norisēm un saviesīgo dzīvi laikā, kad Limbažos dzīves nogali pavadīja Baumaņu Kārlis.

lasīt vairāk ››

Burtnieku kvartāla vidū apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darinātie "Mīlas un draudzības vārti". Mīlas vārtu viena puse simbolizē vīrišķo pusi, tur skatāmi ozolzari, ozollapas un zīles. Mīlas vārtu otra puse, kurā redzamas ābeles lapas un ābeļu ziedi – simbolizē sievišķo pusi. Pēc jaunā pāra vēlēšanās, iespēja pasūtīt un piekarināt savu misiņa lapiņu ar vārdiem un laimīgo datumu.

lasīt vairāk ››

Atjaunotā koka konstrukcijas vitrīna/stiklots paviljons kopē Limbažu vēsturiskā centra Kiosku, kas tika uzstādīts vecpilsētas centrā, Tirgus laukumā 1935. gadā. Kiosks, kā arī SHELL benzīntanks savdabīgā veidā iemarķēja vietu pilsētas vēsturiskajā centrā no kuras tika iemērīta viduslaiku pilsēta.

lasīt vairāk ››

Iespējams, lielākais kamols Latvijā - 3,5 metrus augsta, tumsā izgaismota strūklaka, kas ataino Limbažu novada simbolu. Strūklakas dizaina autors Gunārs Platpīrs par šo darbu ieguva 1. vietu "Gada balvas dizainā 2013" kategorijā "Ārtelpas objektu dizains"

lasīt vairāk ››

Četras neliela izmēra strūklakas īpaši iecienījuši bērni, jo karstā vasarā ap "pieneņu galvām" veidojas smalks ūdens mākonis, ko tā vien gribas pataustīt.

lasīt vairāk ››

2020. gada 30. aprīlī Limbažu Mazezerā atklāts jauns vides objekts “Mazezera strūklaka”. lasīt vairāk ››

Veidojusies 14.gs. Apbūvēta 18. gs. beigās un 19. gs. Uz šīs ielas atrodas nams, kurā par fotogrāfa K. Sarkangalvja palīgu strādājis gaišreģis Eižens Finks. Gids, vadājot pastaigā pa pilsētu, parādīs arī, kur uz Ģildes ielas atradies pilsētas cietums.

lasīt vairāk ››

Limbažu pareizticīgo draudze ir viena no vecākajām Latvijā. Greznā baznīca celta 1900.-1903.gadā neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta, tā izveidojusies Livonijas laika klostera teritorijā. Lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas.

lasīt vairāk ››

Mūra baznīca celta 1679.–1680. g. pēc būvmeistara R. Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem. Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Starp baznīcu un 20.gs. 30. gados celto slimnīcu atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis. baznīcas dārzā atrodas 1923. gadā pēc arhitekta P. Kundziņa meta celtais piemineklis 1914.-1920. gadā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Limbažu apkārtnes cīnītājiem. Pieminekļa atklāšanā 1923. gadā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

lasīt vairāk ››

Celta 1996.g. (arh. I. Jekale, D. Straubergs). Ir pirmā katoļu baznīca Latvijā, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

lasīt vairāk ››

Ķurmraga bāka atrodas Ķurmragciemā, Ķurmraga zemes ragā. Ķurmrags ir izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. lasīt vairāk ››