Ainažu Jūrnieku kapi

Ainažu vecie jūrnieku kapi vēsturiski izveidojušies no kuģīpašnieku Veides un Miķelsonu dzimtas atdusas vietām. Šo dzimtu senči kapos apglabāti jau kopš 19. gadsimta vidus. Te guļ tādi vīri kā Juris, Andrejs un Otto Veides, Jānis Miķelsons un citi. Vēlākos gados šeit apglabāja arī citus jūrniekus, zvejniekus un viņu piederīgos. Ainažu kapos mūža mājas radis kāds septiņpadsmitgadīgs angļu jūrnieks Grifits P.Jones. Zem balta marmora krustiņa atdusas jūrnieka Seglenieka mazā meitiņa, kas dzimusi Jamaikā. Šeit guļ arī plašā igauņu Meieru dzimta. Kapteinis Miķelis Miķelsons un viņa sieva Emīlija nu uz mūžu ir kopā Ainažu kapu kalniņā.

Vecie jūrnieku kapi bija aizmirsti teju vai visus garos okupācijas gadus. Tikai 1987. gadā mēs – Ainažu jūrskolas muzeja darbinieki – sākām tos pamazām atgūt. Pirmie talku uzsāka Ainažu  astoņgadīgās skolas audzēkņi skolotāja Aigara Ragaiņa vadībā. 1987. gada pavasarī daļa kapu tika atbrīvoti no ceriņu biezokņa, tad postošā ainava atklājās visā pilnībā – salauzti kapu krusti, nogāzti pieminekļi, aizaugušas kapu kopiņas. 1989. gada 25. martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Latvijas Kultūras fonda Jūrniecības vēstures kopa, Rīgas jūrskolas audzēkņi, Ainažu jūrskolas absolventu bērni, Ainažu jūrskolas muzeja darbinieki ķērās pie darba. 25 cilvēkiem enerģiski strādājot, nepilnas dienas laikā tika paveikts daudz – izcirsti ceriņi, iztaisnoti sagāzušies krusti u.c. Pārējās talkas ritēja raitāk, bija vairāk palīgu. 1991. gada 21. jūnijā, pulcējoties vienkopus daudz ļaudīm, tika atklāta piemiņas zīme mūsu jūrniecības celmlaužiem. Te uz mūžu piestājušas divas koktēlnieka Ģirta Burvja darinātās veļu laivas – kā atgādinājums mums visiem par laika straujo tecējumu, par pagātni, bez kuras nav nākotnes.