Ieguldījums Tavā nākotnē! 
Atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Limbažu muzeja direktors Jānis Ulmis. Viņš uzsvēra, ka jau tagad tūristi novērtē paveikto, rātsnamu dēvējot par Limbažu Rundāli, bet pilsdrupas par Limbažu pili. „Tagad šie objekti tiek nodoti kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un tūrisma attīstībai,” norādīja J. Ulmis. Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Gints Rožkalns uzsvēra, ka ēku renovācija ir priecīgs notikums tiem, kuri mīl Limbažus un godā to vēsturi. Viņš minēja, ka pašvaldība no iedzīvotājiem jau saņēmusi atzinīgus vārdus par pilsētas vēsturiskā rajona sakārtošanu. Taču ir vēl kur augt un daudz ko darīt, piemēram, pilsdrupās. Pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers pauda gandarījumu, ka pilsētā atkal sakārtota viena vieta, kur modernais savijas ar vēsturisko, un ir ciemiņiem ko parādīt. Vieni no būvdarbu veicējiem bija SIA „AK celtniecība” (otri – SIA „Portāls). Tās pārstāvis Uģis Kapzems atzina, ka darbs bijis sarežģīts, bet par paveikto nav kauns, un izteica vēlējumu, lai renovētie nami ilgi kalpo. Būvuzraugs Romāns Basikirskis atzina, ka nu Limbažu tēls papildināts ar jaunām odziņām, kas piesaistīs tūristus unradīs vidi dažādiem pasākumiem un citām aktivitātēm. Arhitekti Ivars Rudzītis un Elga Brante uzsvēra, ka šādos projektos patīkams ir sākums un beigas. Arhitekts minēja, ka pilsētā noteikti ir vēl ēkas, kuras nākotnē nepieciešams atjaunot. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Ilze Ozola uzsvēra, ka projekts ir nozīmīgs ieguldījums visas vecpilsētas sakārtošanā. „Īpašs prieks par rātsnamu, kurā sienu un griestu gleznojumu restaurācija iesākās pirms 15 gadiem, un nu tos var pilnvērtīgi apskatīt un novērtēt,” gandarīta bija I. Ozola. Pilsētas pārvaldes vadītājs Māris Beļaunieks norādīja: „Ja nav lielu sapņu, nekas nevar notikt. Jāuzņemas iniciatīva jaunu lietu īstenošanai, pat ja tas sākumā liekas nereāli. Esmu pārliecināts, ka pēc diviem gadiem tāpat priecāsimies arī par namu Cēsu ielā 1.” Projekta vadītājs Ainārs Grīviņš teica paldies visiem projektā iesaistītājiem par padarīto darbu, norādot uz vēsturisko ēku īpašo specifiku un to, kā tas padara sarežģītāku idejas novešanu līdz rezultātam.
Pēc svinīgās atklāšanas un lentas griešanas muzeja speciālists Gundars Plešs, kurš visu projekta laiku uzraudzīja, lai tiktu saglabāta vēstures elpa, viesus izvadāja pa renovētajām ēkām. Rātsnamā viņš vērsa uzmanību uz ekscentrisko grīdas segumu. Sākotnēji grīdām bijusi vēlme izmantot Latvijas priedes koka parketu, kāds atrodams vairākās Rundāles pils zālēs, taču tas izrādījies pārāk dārgs prieks. Tāpēc radusies ideja par iluzoro parketu. Šāds grīdas segums, kur zemseguma grīda uzglancēta un uz tās uzgleznots iluzorais parkets, redzams arī Cēsu restaurētajā pilsmuižā. 2.stāvā likvidēti divi kabineti, iegūstot trešo zāli. Atjaunotas arī art deko stila kāpnes. Ēkā izbūvētas arī labierīcības un neliela virtuves telpa saviesīgiem pasākumiem. Diemžēl pērn vēl pirms projekta sākuma sācis tecēt skārda jumts un dažās vietās bojāti sienu gleznojumi. Minot faktus no vēstures, G. Plešs pastāstīja, ka namā 19.gs.vidū ienākusi Limbažu rāte, un tā kalusi nost sienu gleznojumus un būvējusi starpsienas. Ēka rātes vajadzībām bijusi par lielu, tāpēc 19.gs beigās te atradusies Limbažu vācu augstākā meiteņu skola, kurā mācījusies komponista Emila Melngaiļa māsa. Savukārt uzraksts latīņu valodā virs 18.gs durvīm vēsta: „Dari ko darīdams, apdomā galu”.
Pagrabstāva demontētas vecās komunikācijas un atsegtas plašas pagraba telpas. G. Plešs norādīja, ka maksimāli saglabāti griesti ar krāsu uzklājumiem. „Romantizējām pagraba grīdas, ko agrāk, iespējams, veidojis māla klons vai dēļi, bet tagad tajās ienests nedaudz no Limbažu klinkera. Problēma ir tā, ka no sienām nāk ārā sāļi, bet to nevar apturēt.” pastāstīja muzeja speciālists. Paredzēts, ka pagrabstāvā SIA „Vecmuiža” iekārtos restorānu.
Savs stāsts ir par muzeja ēkas fasādes krāsu. G. Plešs skaidroja, ka muzejs ieguvis dzīvo krāsojumu. „Varējām būt vēl ekstrēmāki un lūgt celtniekiem kaļķa krāsojumu, tad fasāde būtu pavisam raiba un kāds varbūt teiktu, ka mums ir uztaisīta kūts. Visos laikos neviens nebaidījās no raiba krāsojuma. Bet mums ir pārprasta Eiropas estētika, gribam, lai viss ir perfekts un līdzens. Tagad muzejs ir ar dzīvu krāsojumu, kas lietū samirkst, saulē izžūst, un ēka elpo.” Ēkas frontonā atjaunots Rīgas rātes ģerbonis. Ēkas priekšlaukumam atjaunots autentiskais granīta laukakmeņu bruģējums un sarkanā māla klinkera ietves. Muzeja apmeklētājiem ar kustību traucējumiem ir iespēja iekļūt ēkā ar īpašas ierīces palīdzību.
Projekta ietvaros darbi veikti arī pilsdrupās. Atsegta neliela daļa oriģinālā viduslaiku pagalma. Nomainīti daļa jumtu, sakopta saimniecības ēka. Atjaunots vecais pagrabs jeb zemes stāva telpa un daļēji arī Rīgas arhibīskapa apartamenti, kuros uz pilsētas svētkiem taps ekspozīcija, radot tā laika interjera sajūtu. Arhibīskapa apartamentos muzejnieki un projekta vadītājs teica paldies projekta dalībniekiem, pasniedzot grāmatu „Vecie Limbaži” un citas piemiņas veltas. Dāvanas pasniedza arī sanākušie viesi. U. Kapzems dāvāja filmu, kurā iemūžināta visu trīs objektu renovācijas gaita no sākuma līdz rezultātam. Pilsētas pārvaldnieks pasniedza praktisku dāvanu - putekļusūcēju, ar ko uzkopt jauniegūtās telpas. Katrs no klātesošajiem nogaršoja svētku kliņģeris, kas bija veidots kā arhibīskapa regālijas.
Kopējās projekta „Limbažu vēsturiskā centra renovācija tūrisma attīstībai” izmaksas ir 468 945 Ls, no kurām 85% sedz ERAF, 15 % līdzfinansē Limbažu novada pašvaldība.
Ar Limbažu vēsturiskā centra objektu atklāšanas foto var iepazīties šeit: http://www.limbazi.lv/foto-galerija/category/17-limbazu-vecpilsetas-renoveto-objektu-atklasana.html
