AINAŽI SALACGRĪVA LIMBAŽI ALOJA un STAICELE

 Limbaži

Iedzīvotāju skaits: 8501
Teritorija: 8.994 km2
Nacionālais sastāvs: latvieši 87%, cittautieši- 13 %
Attālums līdz Rīgai: 87 km

Limbaži ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Limbažu pilsēta ir veidojusies Lielezera un Dūņezera krastā. Tā senāk ir piederējusi pie mazajām Livonijas pilsētām, tomēr ar noteiktu lomu Livonijas vēstures norisēs. Te atradās viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm, un, kaut arī neliela, pilsēta bija Hanzas savienības locekle. Limbažu vēsturiskais centrs ir unikāls ar savu plānojumu jeb radiālo ielu tīklu, kas veidojies 1385. gadā pēc pilsētas aizsargmūra uzcelšanas. Vecpilsētā saglabājušies 16 valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas un mākslas pieminekļi. Rīgas rātes jaunajā pilī, elegantā klasicisma ēkā, kas celta 19. gadsimta 30. gados iekārtots Limbažu muzejs. Vecajā rātsnamā apskatāmi sienu gleznojumi, restaurēti vēlīnā rokoko stila elementi. Viduslaiku pilsdrupas un skatu tornis liecina, ka viduslaikos Limbaži bija viena no Livonijas galvaspilsētām.

Limbažnieki kā čakls skudru pūznis– katram savs darbs darāms, savi ceļi ejami, tas viss satek kā dažādu krāsu dzīpari vienotā kamolā. Kamolus krāsās un rakstos par mākslas darbiem pārvērš Tautas lietišķās mākslas studijas „Dzilna” audēju prasmīgās rokas. Pacēluma un svētku atmosfēra valda Starptautiskajā akordeonistu festivālā, kas ik pēc diviem gadiem pulcē mūzikas profesionāļus no dažādām pasaules valstīm. Par tradīciju kļuvis Starptautiskais amatierteātru oriģināldramaturģijas teātru festivāls „Spēlesprieks”. Visvecākā pilsētas uzņēmuma „Limbažu filcs” ēkā izveidots mūžizglītības un sabiedrisko aktivitāšu centrs. Limbažos apskatāms piemineklis Latvijas valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim

Pateicoties tradicionālajai zivju tirdzniecībai, „reņģu galvaspilsētas” apzīmējumu Limbažiem piedēvēja vēl līdz 20. gs. 30. gadu beigām, jo te rudeņos gāja vaļā plaša tirgošanās ar reņģēm, kaut gan pilsēta neatradās pie jūras. Limbažos top „Limbažu piena” zelta medaļnieks - Monterigo siers. Maiznīcā „Lielezers” pēc senām tehnoloģijām cep maizi, kuru var pazīt pēc garšas. Gardus cepumus un tortes konditorijas cehā cep „Madara” . Kvalitātes un rūpīga amatnieku darba pierādījums jau gadsimta garumā ir vilnas pārstrādes uzņēmums „Limbažu Tīne”. Viens no retajiem uzņēmumiem, kas auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. Limbažos top Sarmītes un Valtera Reiznieku veidotās ragu rotas.

Limbažu pilsēta un Limbažu pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, kas ir lielākā Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Piesakies jaunumiem

© 2009-2024 Limbažu novada pašvaldība. Visas tiesības aizsargātas »