Akmeņi, senvietas un svētvietas

Kultakmens. Visnoslēpumainākie kultakmeņi ir bedrīšakmeņi, kuri atrodami gandrīz visur pasaulē. Šo bedrīšakmeņu vecumu zinātnieki vērtē līdz pat vairākiem gadu tūkstošiem. Ir vismaz ap 30 hipotēžu, kāpēc cilvēki veidojuši akmeņos bedrītes. Tiek uzskatīts, ka šie akmeņi saistīti ar veļu kultu, citi domā, ka akmeņos atveidots zvaigžņu stāvoklis debesīs, tās bijušas upura vietas .

Sena kulta vieta. Tie saredzami pāri dīķim no Augstrozes baznīcas puses. Kādreiz ir bijuši 6 ozoli, tagad to ir 4. Padomju laikā Liepleju Elku ozolus nosauca par A.Pumpura ozoliem. Ozolu izmēri: 4,30; 4,10; 4,0; 4,65.

Atrodams starp Lielo un Mazo Lauču akmeni, neliela strautiņa malā. Reizēm pēc lielākām vētrām šis akmens ir apklāts ar smiltīm.

Atrodas ap 150 m no Lielā Lauču akmens uz Rīgas pusi, liedagā. Tā augstums – 2m, apkārtmērs- 9,6m, virszemes tilpums- 10 m. Akmens ir Valsts aizsargājams dabas objekts.

Vairāk nekā 2 m augsts un aptuveni 70 tonnu smags jūrakmens, saukts arī par “Akmeņu karali”. Izskalots no jūras 1853.g. Valsts nozīmes aizsargājamais dabas objekts.

Pirmais un vienīgais līdz šim atklātais upurakmens Vidzemē. Bļodakmens ir rupjgraudains, sarkanīgs granīts. Akmens diametrs ir 1.15- 1.20 m. Vidū iekaltās bļodas diametrs ir 35 cm, dziļums15-22 cm. Agrākos laikos ap akmeni bijušas ganības.