AINAŽI SALACGRĪVA LIMBAŽI ALOJA un STAICELE





Umurgas pagasta krāšņums ir Piltiņkalns – augstākais Limbažu novada pilskalns. Uz Augstrozes muižu no abām pusēm stiepjas lapegļu aleja, tāda pat aleja ved arī no Augstrozes baznīcas uz kapsētu. Pavasarī lapegles ir sulīgi zaļas, bet rudenī krāsojas zeltainas – jau ap 160 gadiem vecas, pārdzīvojušas dažādus laikus un paaudzes. Pie Augstrozes dievnama iepletušies Liepleju elku ozoli kā atgādinājums par laikiem pirms kristīgās ticības. Umurga lepojas ar savu neskarto dabu, jo tieši šeit atrodas deviņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Augstrozes kompleksais liegums un ziemeļu purvi. Kad esi Umurgā, tad dvēsele dzied brīvībā.

Umurgas pagasta novadnieks Juris Neikens, rakstnieks, mācītājs, 1864. gadā Dikļos organizējis pirmos latviešu dziesmu svētkus. Umurgas baznīcas, celtas 15. gs., ērģeles ir vienīgās, kas glabā to būvētāja Augusta Martina parakstu – August Martin in Riga. Pa ceļam uz Valmieru pirms Augstrozes pilskalna nelielā vēsturiskā namā ar lubiņu jumtu vasarās mitinās tēlnieki Juris un Zigrīda Rapas. Mākslinieku radīts ir Baumaņu Kārļa piemineklis Limbažos. Pagastam ir savs vēsturnieks Tālivaldis Apinis. Viņš nodarbojas ar novadpētniecību un ir autors vairāk kā 160 rakstiem un grāmatām. Kopš 2010. gada novada kultūras dzīves centrā ir atjaunotais Umurgas kultūras nams.

Pagasts ir bagāts ar mežiem, ūdeņiem un kūdras atradnēm. Te attīstīta mežizstrāde, kokapstrāde, lauksaimniecības produktu ražošana, pārstrāde un tirdzniecība. SIA “Zibens un Co” nodarbojas ar mežizstrādi, kokmateriālu iepirkšanu, kamīnmalkas sagatavošanu, grīdas segumu, grīdas dēļu ražošanu u.c. Umurgas zemnieku saimniecību sagādātie bioloģiski audzētie lauku labumi ir pazīstami gan novadā, gan ārpus tā.


Teritorija
Umurgas pagasta teritorija sākas aiz Limbažu pilsētas un stiepjas  no Limbažiem ZA virzienā. Pagasta teritorija robežojas ar Valmieras un Cēsu rajonu. Pagasta centrs ir Umurga un tas atrodas valsts autoceļu Limbaži - Valmiera un Limbaži - Cēsis krustpunktā.

Platība 189.66km2
Iedzīvotāju skaits: 1227

Uzņēmējdarbība: mežizstrāde, kokapstrāde, lauksaimniecības produktu ražošana, pārstrāde un tirdzniecība.

Daba
Pagasta teritorijā atrodas deviņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Augstrozes kompleksais liegums un ziemeļu purvi. Umurgas krāšņums ir Piltiņkalns – augstākais Limbažu novada pilskalns. Uz Augstrozes muižu no abām pusēm stiepjas lapegļu aleja, tādas pat ved arī no Augstrozes baznīcas un kapsētu. Lapegles ir jau 160 gadu vecas. Pie Augstrozes dievnama plešas Liepleju elku ozoli.

Izglītība
Umurgas pagastā atrodas Umurgas pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde „Zīļuks”. Skola un bērnudārzs 2010.gadā rekonstruēti.

Kultūra
2010.gada sākumā durvis vēra rekonstruētais Umurgas kultūras nams. Izremontētajās telpās kultūras dzīve sit augstu vilni. Iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt koncertus, izrādes un citus sarīkojumus ar vietējo un Latvijā pazīstamu mākslinieku piedalīšanos.

Kultūrvēsture
Umurgas ev.-lut. baznīca (celta 1496.g., pārbūvēta 1859.g.) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā esošā 18.gs.2.pusē darinātā kancele un altāris, kā arī sakrālie priekšmeti atrodas valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Ērģeles glabā to būvētāja Augusta Martina parakstu – August Martin in Riga.
Netālu no Augstrozes ezera atrodas Augstrozes pilskalns ar pilsdrupām. Tas paceļas 30 m pār apkārtni. Kā vēsturisko laiku nocietinājums atrodas valsts aizsardzībā.
Umurgas kapos atdusas dzejnieks Fricis Bārda (1889-1919), kura kapa pieminekli 1933 .gadā veidojis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Tas ir mākslas piemineklis, viens no spožākajiem memoriālas tēlniecības paraugiem ne tikai Latvijā.

Novadnieki
Juris Neikens (1826 - 1868) - strādājis par Umurgas draudzes mācītāju. Bijis arī rakstnieks un pirmo latviešu dziesmu svētku organizators Dikļos. Apglabāts Umurgas kapos.
Tālivaldis Apinis – vēsturnieks. Nodarbojas ar novadpētniecību, ir autors vairāk kā 160 rakstiem un grāmatām.
Pa ceļam uz Valmieru pirms Augstrozes pilskalna nelielā vēsturiskā namā vasarās dzīvo tēlnieki Juris un Zigrīda Rapas. Mākslinieki radījuši himnas autora Baumaņu Kārļa pieminekli Limbažos.


 

Piesakies jaunumiem

© 2009-2024 Limbažu novada pašvaldība. Visas tiesības aizsargātas »