Ēka celta 19.gs. otrajā pusē historisma periodam raksturīgās formās- t.s. ķieģeļu stilā. No maija vidus bijušā ugunsdzēsēju depo telpās atradīsies Limbažu TIC un Limbažu muzeja atklātā krājumu glabātuve.

Izveidota Limbažu Lielezera ZA galā, 3.6 kilometrugarumā. Takai izdalītas teritorijas ar atšķirīgu labiekārtojuma līmeni. Ezeru ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis. Izbūvēts bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas, izveidota laivu piestātne. Pāri Donaviņai izveidots gājēju tiltiņš uz pontoniem.

lasīt vairāk»

2010. gadā Limbažos realizēts ERAF projekts "Limbažu vēsturiskā centra renovācija tūrisma attīstībai", lai padarītu mansarda stāvu, kur atrodas restaurēti vēlīnā rokoko stila elementi- sienu gleznojumi, pieejamus apmeklētājiem.

Dailes ielas un Cēsu ielas krustojums
Pieminekļa autoru (tēln. Z.Rapa, J. Rapa) ideja bija fiksēt brīdi, kad tikko būtu nodziedāta “Dievs, svētī Latviju!” Diriģents sastindzis kā pielūgsmē nogrimis pārdomās. Pieminekļa augstums - 1,54 m, postamenta augstums - 1,7 m. Piemineklis ir Limbažu vizītkarte. Pieminekli atklāja 1998. gada 16. maijā sakarā ar Limbažu 775 gadu jubileju.

19.gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā iekārtota vēstures ekspozīcija un izstāžu zāles.
Muzeja darba laiks vasaras sezonā P.-Sv. no 10-18.
Ieejas cena: pieaugušajiem 0.60 Ls, skolēniem, pensionāriem 0.30 Ls, pirmsskolas vecuma bērniem muzeja apmeklējums- bez maksas.

Pils ir viena no senākajām Latvijas fortifikācijas aizsardzības būvēm. Pils vārtu tornis ir vienīgais Latvijā, kur saglabājušies unikālie vārti ar paceļamo restu fragmentiem. Galvenajos vārtos saglabājušās vairākas nozīmīgas gotikas perioda detaļas. Dienvidu korpusā saglabājušās gotiskās logu ailes ar lēzenām smailu loku arkām. No pilskalna ziemeļu nogāzes izplūst avotiņš. Tālr. 64070632

Šaurais, 4,3 km garais ezers senāk saukts par Svētezeru. Tas bijis pēdējais posms Svētupes–Limbažu ūdensceļā, ko izmantojušas liellaivas. Nostāsti vēsta, ka ezerā nogremdēti luterāņu baznīcas zvani. Ezera krastā atrodas airēšanas bāze, sporta un atpūtas komplekss, peldvieta. pirts, peldvieta, laivu noma (7), ūdensvelosipēdu noma (10), makšķerēšana, laukums sporta spēlēm, bērnu rotaļu laukums, dabas taka, pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

lasīt vairāk»

Atrodas starp Rīgas un Parka ielām atklāts 1892.g. Šeit atradusies estrāde un rādītas teātra izrādes. Parkā izvietotas tēlnieka K. Baumaņa pilsētai dāvātās skulptūras. Te atrodas arī Teātra māja, kurā darbojas Ausekļa Limbažu Tautas teātris, pie Teātra mājas apskatāms statuja „Bučotāji” (tēlniece O.Šilova).

Skatāmas kādreizējā pilsētas nocietinājuma atliekas.

Greznā baznīca celta 1900.–1903. g. neobizantiešu stilā pēc trīsdaļu tipa projekta, tā izvietojusies Livonijas laika klostera teritorijā. Ir lielākā pareizticīgo baznīca Vidzemē ārpus Rīgas.

Celta 1996.g. (arh. I. Jekale, D. Straubergs). Ir pirmā katoļu baznīca Latvijā, kas uzcelta pēc neatkarības atgūšanas.

Mūra baznīca celta 1679.–1680. g. pēc būvmeistara R. Bindenšū projekta par Rīgas rātes līdzekļiem Ēka vairākkārt cietusi ugunsgrēkos. Baznīcas interjerā ir dažādu stilu mākslas priekšmeti- kanceļaltāris, kancele, u.c. Starp baznīcu un 20.gs. 30. gados celto slimnīcu atrodas lībiešu pils aizsardzībai rakts grāvis.

Pagājušā gadsimta sākumā šajā ielā atradās smēde un neliels koka namiņš, kurā dzīvoja kalējs Leonards Šķilters ar savu ģimeni. Viņš bija nācis no Salacas puses un bijis ievērojams ar saviem mākslinieciski veidotajiem kalumiem, kas vēl joprojām atrodas pie agrāk celto namu fasādēm.

Veidojusies 14.gs. Apbūvēta 18. gs. beigās un 19. gs. Uz šīs ielas atrodas nams, kurā dzīvojis gaišreģis Eižens Finks. Gids, vadājot pastaigā pa pilsētu, parādīs arī, kur uz Ģildes ielas atradies cietums.