AINAŽI SALACGRĪVA LIMBAŽI ALOJA un STAICELE
22. janvāris 15:00

Iznākusi grāmata par Vidzemes Svētupi

2016.gada 22. janvārī Svētciema bibliotēkā plkst. 15.00 un Pāles kultūras namā plkst.18.00 notiks grāmatas “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā” atklāšana. Grāmata “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā” klajā nākusi 2015.gada nogalē, tās sastādītājs un zinātniskais redaktors ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns. Izdevums ir zinātnisku rakstu un folkloras kopojuma krājums, kas tapis Latvijas Zinātnes Padomes atbalstītā projekta „Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā“ ietvaros.
Izdevumā publicēti projekta īstenotāju - Rūtas Muktupāvelas, Jura Urtāna, Janīnas Kursītes, Sanda Laimes, Rasmas Noriņas, Ievas Vītolas - zinātniskie raksti , kuri sagatavoti, balstoties uz triju gadu garumā veikto pētījumu rezultātiem Svētupes krastos.
Svētupe ir 48 km gara upe, kas iztek no Dūņezera pie Limbažiem. Tā tek cauri mūsdienu Limbažu un Salacgrīvas novadiem. Lejtecē Svētupe sadalās – 4,4 km garā Jaunupe to savieno ar Salacas upi, savukārt vecā Svētupe pie Svētciema ietek Rīgas jūras līcī.
Grāmatas autori publikācijās lūkojuši atklāt Svētupes daudzpusīgo kultūrvēsturisko mantojumu, upes krastu iedzīvotāju dzīvesveidu, zināšanas, tostarp garīgās un materiālās mijattiecības ar hidroģeoloģisko objektu. Kultūrantropoloģe Rūta Muktupāvela pievērsusies teorētiskajiem lokālās identitātes un vietas piederības apziņas aspektiem, tēmas analīzei izmantojot Svētupes projekta lauka pētījuma materiālus. Kultūrvēsturnieks un arheologs Juris Urtāns savā rakstā skaidrojis, vai agrākos laikos ir pastāvējis Svētupes ūdensceļš un, ja ir pastāvējis, kāda ir bijusi tā nozīmība. Valodniece un folkloriste Janīna Kursīte pētījusi Svētupes lībiski latvisko māju nosaukumu semantiku, bet folklorists Sandis Laime analizējis tautas uzskatus par zemākajām mitoloģiskajām būtnēm Svētupes krastu folkloras vākumos. Vēsturniece un novadpētniece Rasma Noriņa uz bagātīgā seno fotoattēlu vākuma pamata vērtējusi Svētupes apkārtnes kultūrainavas vizuālās izmaiņas 20. gadsimta garumā, bet folkloriste Ieva Vītola apkopojusi ziņas par Svētupes krastu vietvārdiem un vietu folkloru.
Projekta īstenošanā iesaistījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un folkloras studenti – piedaloties folkloras vākšanā un pierakstu atšifrēšanā, Svētupes krastu apsekošanā gan kājām pa upes krastiem, gan arī ar laivām un lidmašīnuām. Studentes Digne Ūdre un Justīne Jaudzema krājumam sagatavojušas rakstu par Svētupes tiltiem un to vietu kultūrainavā.
Grāmatā iekļauts arī apjomīgs folkloras kopojums, kurā publicētas gan agrāk pierakstītās teikas un nostāsti par Svētupi un ap to, gan mūsdienās lauka pētījumos dokumentētās Svētupes krastu iedzīvotāju mutvārdu liecības.



Vairāk informācijas:
Juris Urtāns
Latvijas Kultūras akadēmija, Ludzas iela 24, Rīga
juris.urtans@lka.edu.lv; 67114816, 29485326
Titulbilde
  AtpakaļPastāsti draugiem